Par to, kā tapa un ceturtdaļgadsimtu nemainīgs palicis Osiris interjers, stāsta tā veidotāji Dace Zeltiņa un Varis Dzērve
Osiris ir kafejnīca, kura ir saglabājusi savu konceptu gandrīz nemainīgu no pašas pirmās atvēršanas dienas. Te joprojām krāsu gamma veidota no melnā un zaļā; galdi un bāra lete ir palikuši nemainīgi visu ceturtdaļgadsimtu un joprojām turpina kalpot. Taču ne vien postmodernais interjers te ir saglabājies praktiski nemainīgs. Osiris joprojām jūtama tā pati intelektuālā vide, kura šeit izveidojās pirms 25 gadiem.
Kafejnīcas pirmajos gados uz sienas bija lasāms bāra moto: Aut bibat, aut abeat (“kas ar mums nedzer, lai iet prom” – lat.). Jau pašā sākumā bija uzstādījums, ka Osiris atmosfēru veidos kafija, avīzes un laba mūzika. Vīns. Un Osiris apmeklētāji jau no pirmās dienas ir novērtēti kā izsmalcināti dzērienu pazinēji. Tāpēc šajā kafejnīcā interjers veidots tā, ka bāru plauktos nekad nav redzamas pudeles, bet gan tikai glāzes. Īstens dzērienu cienītājs pēc tām zinās, kādus dzērienus šeit piedāvā.
Pirms 25 gadiem Osiris bija eksperimentāls un novatorisks projekts. Tolaik nebija pieņemts izmantot melnu audumu interjerā – un tāds nemaz arī nebija pieejams – tamdēļ dīvāni sākotnēji bija tapsēti ar melnu mēteļu audumu. Galda virsmas pasūtījām no Itālijas, bet galdu kājas ir ražotas Latvijā kādā vietējā uzņēmumā, ar īpašu pārklājumu kā eksperimentālu projektu. Tajā pašā laikā galda krēsli ir vesti no Vācijas IKEA. Kas šodien šķiet pašsaprotams, tolaik bija jauns un pārdrošs. Piemēram, dzīvā uguns kamīnā, kurš gan ilgus gadus nefunkcionēja, bet nu beidzot ir darba kārtībā.
Osiris vēsture un tā būvniecība ir saistīta arī ar nejauši pārveidotu Teodora Hermanovska projektētās mājas izskatu. Kad atveda Lāčplēša ielas fasādes logus, konstatējām, ka to izmēri neatbilst logu ailēm. Pieņēmām zibenīgu un pārdrošu lēmumu patvaļīgi izcirst lielākas logu ailes. Tā rezultātā māja ir ieguvusi panorāmas vitrīnas abās fasādes pusēs, bet Osiris – administratīvo protokolu par neatļautu būvdarbu veikšanu. Tiesa gan, protokols ir noformēts oktobrī, kaut gan logu ailes paplašinājām aprīļa beigās. Rezultātā esam nedaudz piekoriģējuši ēkas izskatu Lāčplēša ielas pusē, bet jāatzīst, ka šāda proporcija nemaz neizskatās slikti!
Veidojot šo kafejnīcu, mums bija ļoti liela brīvība dota no kafejnīcas īpašniekiem, lai mēs realizētu savas idejas. Ir patīkami šeit atgriezties un redzēt, ka konceptuāli viss ir saglabāts tieši tā, kā to izveidojām. Taisni vai brīnums, ka tik komplicētā telpā šī kafejnīca tik ilgi izdzīvojusi. Varbūt tieši tāpēc, ka tā nav neko īpaši mainījusi savā interjerā un atmosfērā šos 25 gadus.